Tas mēdz būt arī labdabīgs
Apskatīt komentārus (0)


08.08.2018

---

Internetā atradu 2017.gadā publicēto informāciju: 

"Pēdējo gadu statistikas dati liecina, ka pakāpeniski pieaug agrīni atklāto vēža gadījumu skaits - 2009.gadā ar slimības 1.stadiju uzskaitē ņemti 21,7% pacientu, bet 2016.g. - 28,5%; ar 2.stadiju – 2009.gadā – 19%, bet 2016.g. – 20%. Tomēr joprojām augsts saglabājas 3.stadijas gadījumu īpatsvars (2009.gadā 18,3%, 2016. g. 15,8% ), bet 4. stadijā attiecīgi 21,0%, 2016. gadā 19,9%." Statistika ir skarba. 

Kopš 2009. gada pastāv valsts apmaksātas skrīninga programmas. Tomēr tās joprojām cilvēki izmanto pārāk maz. Ne tik sen ieviests, ka viens no ģimenes ārstu darba kvalitātes vērtējumiem tagad  ir atklātie onkoloģiskās saslimšanas gadījumi. Ārstus gan rājot par tiem nosūtījumiem, kur aizdomas neapstiprinās, absurds – Nosūtiet, ja ir aizdomas, nē, nenosūtiet uz izmeklējumiem bez vajadzības.   

Ir daudz priekšlaicīgi aprautu dzīvju, kad ārsts nepamanīja  tavu vēzi vai pamanīja pārāk vēlu. Ir liels sarūgtinājums, dusmas uz pasauli. Bet vēzis ir viltīgs.

Tu gadiem vari iet pārbaudīties, un pēkšņi tas “izlec” jau izpleties. Tā mēdz būt.

Bet ir daudz gadījumu, kad ārstiem nespēkā nolaižas rokas, jo pacients ir ignorējis uzstādīto diagnozi, kā strauss iebāzis galvu smiltīs, meklējis alternatīvus ceļus, un kad jau pavisam slikti, tikai tad nācis uz ārstēšanu. Bieži vien  novēloti.

 

Tu nevari visu. Bet kādu daļu, to, kas ir atkarīga no tevis, tu tomēr vari.

Sekot līdzi savai veselībai, pārbaudīties un iet līdz galam pa dakteru kabinetiem, kamēr noskaidro, kas tad īsti tur ir. Tā ir tava atbildība. Mūsu apstākļos arī neatlaidība. Protams, nauda.  Un intuīcija.

 

Ne visos gadījumos, kad ir aizdomas par saslimšanu, atbilde būs – ļaundabīgs. Tas mēdz būt arī labdabīgs. 

 

Turpinājums rīt