87054

Uztura nozīme osteopēnijas un osteoporozes slimību gadījumā
18.07.2018


„Ar uzturu vien osteoporozi vai osteopēniju novērst nevar, tomēr kaut kādā veidā nedaudz kavēt slimības attīstību, uzlabojot citas organisma funkcijas, var,” secina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas „Gaiļezers” daktere Ingrīda Kaže

Dr. Kaže atgādina, ka osteopēnija ir novirze no normālā kaula blīvuma, bet tā nav tik liela kā osteoporozes gadījumā. Tā drīzāk ir viena no gradācijām osteoporozei. Osteopēnija ir pakāpiens uz osteoporozi, taču tas nenozīmē, ka pilnīgi noteikti pēc osteopēnijas būs osteoporoze. Osteoporozes gadījumā kaulu blīvums ir par mīnus 2,5 standartnovirzēm mazāks no pieņemtās blīvuma normas.

Šodienas cilvēks vairs nav tas, kas pirms 100 un 200 gadiem, un osteoporozi var dēvēt par urbanizētā cilvēka jeb pilsētnieka slimību. Ja agrāk cilvēki vairāk laika strādāja fiziski svaigā gaisā, tad tagad situācija ir krasi mainījusies.

Agrīnas profilakses nozīme
Abu slimību gadījumā uztura principi ir vienādi, tomēr jāatceras, ka, mainot uztura paradumus situācijā, kad slimība jau konstatēta, nekādus būtiskus uzlabojumus gaidīt nevajadzētu. Daktere skaidro, ka osteoporozes pētnieki arvien biežāk nonāk pie slēdziena, ka slimība jānovērš agrīni, proti, kad tā vēl nav atnākusi. „Mēs maz kustamies, maz fiziski piepūlamies, kas atsaucas uz turpmāko dzīvi, līdz ar to slimo arvien jaunāki cilvēki. Cilvēki kādreiz bija vairāk fiziski nodarbināti. Tagad jau bērnībā bērni maz fiziski kustas, daudz mācās, pavada laiku pie datora, nevis skrien ar draugiem pa pagalmu,” mūsdienu situāciju raksturo dr. Kaže. 

Par osteoporozi un veselību jādomā jau ļoti agri, jādomā pat pirms bērniņa ieņemšanas, lai laikus mazo dzīvībiņu nodrošinātu ar nepieciešamo kalcija daudzumu, kas pēc tam ir tik būtisks kaulu veidošanās procesā. Mūsdienās nereti pat mātes piens nesatur gana daudz kalcija. Ja kalcija nav mātei, viņa to nevar tālāk nodot savam bērnam. Mediķe vairākkārt atkārto, ka nevar teikt, ka ar noteiktu produktu var kaut ko būtiski izmainīt. „Varam vienīgi uzlabot organisma funkcijas vispār, jo no apasiņošanas, asinsrites atkarīga arī kaulu veselība. Cilvēks tāpēc jāuztver kā viens veselums, lai saprastu, ka, kaut ko izmainot vienā ziņā, nedabūsim būtisku efektu citur,” uzskata dr. Kaže. „Fragmentārā domāšana aiziet pagātnē. 


Ar pārtiku var pozitīvi ietekmēt veselību, jo cilvēka šūnu dzīve tikai daļēji ir atkarīga no informācijas, kas ir hromosomās. Liela nozīme ir paša cilvēka darbībai – viņš lielā mērā var ietekmēt savu veselību. Agrāk domāja, ka lielā mērā cilvēka noslieci uz dažādām saslimšanām nosaka DNS. Pēdējā laika atklājumi liecina, ka cilvēka daļa liktenī un veselībā ir daudz lielāka, nekā iepriekš tas tika pieļauts. Tāpēc cilvēkam pašam aktīvi jādarbojas, par to jāskolo jaunatne – pat pirms bērna dzimšanas. Vēlākā vecumā var tikai uzlabot stāvokli, nevis kaut ko būtiski mainīt,” skaidro speciāliste. Taču tas nenozīmē, ka veselīgam dzīvesveidam pievērsties nav vērts, jo jebkurā vecumā tam ir jēga.

„Ja Rietumu medicīna ir seku likvidētāja, tad tagad ir pienācis laiks cēlonības un slimības sakņu meklējumiem,” ir pārliecināta dr. Kaže. 

Ko dara vitamīni un minerālvielas?
Osteoporozes gadījumā liela nozīme ir tam, lai ikdienā tiktu uzņemts adekvāts kalcija un D vitamīna daudzums. Kalcijs atrodams gandrīz visos produktos, bet ideālā gadījumā cilvēks spēj izmantot tikai 40% no tā kalcija daudzuma, ko satur produkts.

Protams, ir ieteicams pievērsties tiem produktiem, kuros ir vairāk kalcija, tomēr ir vairāki apstākļi un nosacījumi, kas ietekmē to, cik lielā mērā kalcijs tiks uzņemts. Piemēram, pēdējā Eiropas Osteoporozes kongresā tika sniegta informācija, ka pat zīdaiņiem trūkst kalcija. Tas šķiet gandrīz neticami, ja ņemam vērā to, ka bērni saņem mātes pienu. No tā var secināt, ka arī mātēm ir nepietiekams kalcija daudzums un viņas līdz ar to nenodod saviem bērniem šo tik būtisko minerālvielu. Šajā pašā kongresā tika sniegta arī informācija, ka ne atsevišķa kalcija, ne atsevišķa D vitamīna lietošana nedod labu rezultātu. Tāpēc jālieto gan kalcijs, gan D vitamīns vienlaicīgi, lai panāktu kaulu minerālblīvuma pieaugumu bez specifisku medikamentu lietošanas. 

Bez adekvāta D vitamīna līmeņa organismā netiks izmantots kalcijs. Dr. Kaže uzsver, ka kalcija līmenis parasti cilvēkam ir normas robežās un tā diapazons ir ļoti šaurs. Kalcijs ir nozīmīgs ne tikai kaulu, bet arī jebkuras dzīvas šūnas vielmaiņā. Kaulos vien ir 2 kg kalcija! Kalcija darbība ir viena no sarežģītākajām organismā. Viena daļa kalcija izvadās no organisma, otra – jāuzņem no ārpuses. Ja kalcija uzņemšana ir traucēta, tas nozīmē, ka organismā ir D vitamīna nepietiekamība.

Dr. I. Kaže stāsta, ka nesen Latvijā tika veikts epidemioloģisks pētījums, kurā atklājās, ka vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekams D vitamīna līmenis. Mēs dzīvojam vairāk uz ziemeļiem un ar pārtiku D vitamīnu pietiekamā apjomā uzņemt nevar.

Lai to ilustrētu ar piemēru, daktere stāsta, ka būtu jāapēd vismaz 20 olas dienā vai puskilograms laša, lai dabūtu vajadzīgo D vitamīna dienas devu. Niecīgs D vitamīna daudzums ir arī vēl citos dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos. Pārējo D vitamīna daudzumu mums būtu jāsaņem no saules, bet jāatzīst, ka ir tik daudz kontrindikāciju no saules. Tāpat jāatceras, ka solārijs nelīdz D vitamīna uzņemšanai, jo iztrūkst viens gaismas viļņa garums, kas ierosina D vitamīna sintēzi ādā. Ja ir iedegums, D vitamīns ādā nesintezējas, jo iedegums ir dabiskā aizsargreakcija. Tāpēc tumšādainiem cilvēkiem ir zems D vitamīna līmenis. 

Pie mums dabiskā saule ir īsu periodu, turklāt mēs lielāko daļu laika pavadām telpās. Tādā gadījumā, ja vēlamies dzīvot ilgāk, D vitamīnu jāuzņem papildus.

Cik liels papildu vitamīna daudzums nepieciešams, var noteikt laboratorijas analīzēs. Dakteres Ingrīdas Kažes pacienšu novērojumi liecina, ka, lietojot D vitamīnu un saņemot to pietiekamā daudzumā, viņas atplaukst un kļūst dzīvīgākas. Runājot par to, kādu kalcija preparātu izvēlēties, dr. Kaže vienkārši iesaka tos ik pa laikam mainīt, bet ar nosacījumu, ka cilvēks zina, cik grami kalcija diennaktī viņam jāuzņem. D vitamīna ziņā lielas izvēles nav. Aktivizētos D vitamīnus var dabūt tikai ar receptēm, tos nozīmē konkrētos gadījumos. Pārējos gadījumos var lietot vitamīnu eļļas pilienu veidā. D vitamīna līmenis būtu jānosaka ziemas vidū, kad vitamīna līmenis ir viszemākais, un augustā, kad D vitamīns dabīgi ir visaugstākais. Tad var noteikt, cik lielā mērā vitamīna pietrūkst ziemas un vasaras mēnešos un cik daudz tā jāuzņem papildus. 

Visā mērenību!
Mediķi ir novērojuši, ka dažkārt cilvēki nolemj pievērsties kaut kādu noteiktu produktu ēšanai. Bet katrs cilvēks ir citādāks – atšķiras vielmaiņa un organisms kopumā, jo katrs esam individualitāte. Piemēram, nevar uzspiest cilvēkam likt lietot piena produktus tad, ja viņš nepanes vai nepārstrādā pienu. Līdz ar to tas nozīmē, ka pieeja katram nepieciešama cita. Tas, kas der vienam, var nederēt otram. 

Pārtikas ziņā gan osteoporozes, gan citu slimību gadījumā jāatceras, ka universālas receptes nav, bet galvenais princips, kas būtu jāievēro, ir mērenība. Uzturā jālieto viss, uzturam jābūt pilnvērtīgam. Ikdienā jāuzņem gan ogļhidrāti, gan olbaltumvielas, gan arī tauki, kas organismam ir nepieciešami. No taukskābju gredzena veidojas hormoni, kā arī tie nepieciešami citu organisma funkciju veikšanā. Amerikā kādā pētījumā secināts, ka tie cilvēki, kas savā uzturā bija pilnīgi atteikušies no dzīvnieku valsts izcelsmes taukiem, ātrāk novecoja. Tāpat ir slikti, ja cilvēks pārstāj ēst gaļu, jo gaļā esošās olbaltumvielas ir nepieciešamas muskulatūrai. Tas nozīmē, ka osteoporozes pacientiem ar kalciju vien, kas nepieciešams kaulu stiprināšanai, nepietiks.

Ir jānodarbina un jāstiprina arī muskulatūra, kas ir saistīta ar skeletu. Nodarbinot muskulatūru, uzlabojas arī aknu darbība, kas ir būtiska cilvēka veselībā. Muskuļu spēcināšanā ir vērts ieguldīt laiku, jo veiktais ieguldījums pēc tam dod augļus. Piemēram, tie, kas sākuši vingrot, apliecina, ka viņiem atgriežas dzīvesprieks, pat neskatoties uz to, ka apstākļi, kuros viņi turpina dzīvot, nemainās. Tātad osteoporozes pacientam – tāpat kā jebkuram citam cilvēkam – nepieciešama fiziskā aktivitāte un sabalansēts uzturs. Muskuļu uzturēšanai vajadzētu apēst vismaz 100 gramu gaļas dienā. No tā var secināt, ka veģetāriešu vielmaiņa cieš. Jau cilvēka gremošanas trakts parāda, ka viņš ir drīzāk plēsējs, visēdājs, jo zālēdājam ir citāda gremošanas sistēma. Veģetārieši, bet jo īpaši vegāni, cieš no olbaltumvielu deficīta. 

Protams, cilvēks var šādu dzīvesveidu izvēlēties, bet tas nav attaisnojams bērniem, jo šādi bērni dažkārt atpaliek attīstībā, jo olbaltumvielas un tauki nepieciešami arī smadzeņu attīstībai. Dr. Kaže vairākkārt uzsver, ka mūsu uzturā ir nepieciešams viss, bet bez pārmērībām. Tas nozīmē, ka dažreiz var neatteikties arī no čipsiem, kas ir mazvērtīgs produkts. Bet tiem nav jākļūst par ikdienas produktu. Tomēr piknikā drīkst! Tāpat tas ir mīts, ka nedrīkst dzert kafiju. Daktere skaidro, ka viena kafijas krūzīte dienā, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, ir pat ieteicama, jo tā ir labs žultsdzinējs un asinsrites stimulētājs. Tiem, kas lieto vienu kafijas krūzīti dienā, daudz retāk ir žultsakmeņi. Protams, atkal – pārspīlēt ar kafijas daudzumu nedrīkst, jo tad no organisma tiks pastiprināti izvadīts kalcijs. 

Ārste gan papildina, ka vajadzētu atteikties un ierobežot krāsaino dzērienu lietošanu, jo dzeršanai labākais ir tīrs ūdens, bet krāsainie dzērieni no organisma pastiprināti izvada kalciju. Mums organismā ir aptuveni 2 litri urīna, un, ja neuzņemam pietiekamu ūdens daudzumu, notiek atūdeņošanās, cilvēks „izžūst”. Nevajag noteikti diennaktī izdzert divus litrus, bet vismaz litru ūdens izdzert vajadzētu, lai kompensētu kaut nelielu daļu no izvadītā. 

Vielmaiņai nenāk par labu, ja ir krasas izmaiņas ēšanā, krasi ierobežojumi utml. Diētas laikā organisms sāk krāt taukus, tauki izgulsnējas, jo organisms domā, ka tam vēl citreiz būs jācīnās ar kādas vielas trūkumu. Bieži vājējot un tievēšanas procesā atbrīvojoties no vairākiem desmitiem kilogramu, cilvēks būtiski samazina savu dzīvildzi (par to liecina pētījumi). Vienmēr jāmeklē zelta vidusceļš. Mērenība attaisnojas. Var rīkot atslodzes dienas, kas ir īslaicīgas, bet ilgstoši ierobežojumi nav fizioloģiski, vajadzīgs sabalansēts uzturs. Cita lieta, ka mēs parasti ēdam par daudz un esam pārāk mazkustīgi. Ārste neiesaka speciālās pārtikas piedevas ikdienā. Tās var palīdzēt atveseļošanās vai paaugstinātas slodzes gadījumos. Ar bioloģiskiem testiem var pārbaudīt, vai tās cilvēkam tiešām nepieciešamas.

Ilze Mežniece,Osteoziņas, 2012. Nr 14.
 




      Atpakaļ
Kalendārs
<< Novembris 2019 >>
POTCPSSv
123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930