Par imunitātes stiprināšanu
22.11.2016


Par imunitātes stiprināšanu

Autore: Agnese Meiere

Spēja pretoties slimībām

Domājot par sevis aizsargāšanu pret slimībām, viss šķiet vienkārši: jāieņem tikai kāds brīnumains, plaši izreklamēts preparāts – un viss kārtībā, organisms spēs pretoties ikvienam vīrusam. Daļa taisnības jau šai uzskatā ir, jo, kā skaidro Simona Doniņa, imunitāte ir organisma dabiska spēja pretoties slimībām, īpaši infekcijas slimībām. ”Imunitāte ir ne tikai pretošanās slimībām, bet arī sarežģītu, saskaņotu norišu kopums organismā, kas saistās arī ar neuzņēmību pret jebkuru ārēju ienaidnieku. Proti, imūnsistēma nav tikai pāris šūnu, kas haotiski cirkulē pa mūsu ķermeni, ķerot iespējamo ienaidnieku. Tā ir vesela sistēma, kurai ir gan centrālie, gan perifērie orgāni.” Kuri tad ir šie orgāni, kas atbild par imunitātes zaldātiņu spēju darboties vienotā frontē?

Aizkrūts dziedzeris jeb tīmuss

Atrodas aiz krūškaula un nodrošina tā dēvēto imūnkompetento šūnu apmācību. Nelaime tikai tā, ka tas ļoti agri sāk novecot. Jau ap divdesmit piecu gadu vecumu mums visiem tīmusa hormoni jeb aizkrūts dziedzera bioloģiski aktīvās vielas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu imūnsistēmas pilnvērtīgu funkcionēšanu, sāk strauji izsīkt. Tāpēc arī visbiežāk slimo vai nu mazi bērni, vai veci cilvēki – viņu organismā notiek tā dēvētā imūndeviācija, imūnsistēmas savstarpējas darbības nesaskaņa jeb vājums.

Liesa. Tieši liesa atbild par B limfocītiem, kuri spēj izstrādāt antivielas pret organismā nonākušajām svešajām vielām jeb antigēniem.

Kaulu smadzenes. Tās asociētā profesore salīdzina ar diennakts fabriku, kas strādā ar lielu jaudu. Katru sekundi mūsu asinīs tiek izsviests tūkstošiem asins šūnu, arī tās, kas atbild par imunitāti. Tās veidojas no atzara, ko dēvējam par baltajiem asins ķermenīšiem jeb leikocītiem. Tieši leikocīti arī veido lielāko daļu no šīm imūnkompetentajām šūnām.

Iedzimta un arī iegūta

Imūnsistēmas galvenā funkcija ir atšķirt savu no sveša. Ja tas ir mans, organismam piederošs, man uz to nav jāreaģē. Ja tas ir svešs, imūnsistēma uz to tūlīt reaģē. Nespecifiskā imunitāte, ko mēdz dēvēt par dabisko jeb iedzimto, uz katru svešinieku reaģē ātri, īpaši nešķirojot, kas šis svešais ir un kāpēc izraisījis šūmēšanos organismā. Nespecifiskā imunitāte reaģē gan uz brūci, gan vīrusu, gan arī uz temperatūras maiņām. Specifisko imunitāti iegūstam dzīves laikā. Ja esi izslimojusi kādu noteiktu vīrusu, tavā organismā pret to veidojas īslaicīga vai ilglaicīga imunitāte.

Jo mazāk iejaukšanās, jo labāk

Ja ļoti, ļoti gribas uzlabot imunitāti, pirmais, ko vajadzētu noskaidrot, – kāpēc tu domā, ka tā ir pavājināta? Vai tu slimo pārāk bieži, pārāk ilgi, pārāk smagi? Par pavājinātu imūnsistēmas darbību var liecināt nedzīstošas brūces, strutaini izsitumi uz ādas. Ir cilvēki, kam uzreiz sākas iesnas un klepus, ja blakus kāds nošķaudās, vai kas uzreiz slims, tiklīdz mazliet nosalst vai uzpūš vējš. Uzmanība imūnsistēmai jāpievērš, ja saaukstēšanās vīrusu dēļ slimība tūlīt skar elpceļus – sākas bronhīts vai plaušu karsonis. Tāpat uzmanība jāpievērš, ja ir kādas alerģiskas reakcijas, piemēram, pret ziedputekšņiem, medikamentiem. Svarīgi, vai esi bieži slimojusi bērnībā un pusaudzes gados, vai esi reimatologa uzskaitē, vai ir kādas autoimūnas slimības. Tikai tad, ja ir sūdzības, kas varētu norādīt uz to, ka imūnsistēma ir vārgāka vai sliktāk darbojas, var domāt par specifiskām analīzēm.

”Bet, ja imūnsistēmu vēlas stiprināt spēcīga trīsdesmit gadu veca sieviete, kurai nekas nekai. Tas nav vajadzīgs, imūnsistēma savu darbu paveiks arī bez neskaitāmu uztura bagātinātāju burciņu iztukšošanas. Ja cilvēkam divas, trīs vai pat četras reizes gadā piemetas iesnas, tas ir normāli! Turklāt imūnsistēma ir tik sarežģīta, ka grūti iedomāties aptiekā nopērkamu drapīti, kas visu sakārtotu un saliktu pa vietām šai komplicētajā sistēmā. Ir gan specifiski recepšu medikamenti, ar kuriem iespējams koriģēt imūnsistēmas darbību. Tomēr veselam cilvēkam, kas ir tikai nobijies no vīrusiem, tādi noteikti nav vajadzīgi. Jo mazāk mēs nepamatoti jaucamies šajā sarežģītajā sistēmā, jo labāk,” saka Simona Doniņa.

Slimot nav slikti!

Vai tas, ka saslimstam, vienmēr nozīmē, ka ar imunitāti kaut kas nav kārtībā? ”Pēkšņa gaisa temperatūras pazemināšanās ir fizioloģisks stress mūsu organismam. Kāda nu kuram adaptācijas spēja pret šo stresu ir, tāda nu ir. Ietekmēt to varam, piemēram, laikus rūdoties – paildzinot pastaigas svaigā gaisā, ejot kontrastdušā. Ja laikus to neesi darījusi, atceries – arī saslimt ir normāli! Tas, ka slimo, nenozīmē, ka tava imūnsistēma ir vāja. Ja organismā iekļuvis vīruss, imūnsistēmai tas jāatpazīst un jānobendē. Par to, ka imūnsistēma jau ķērusies pie darba, liecina paaugstināta ķermeņa temperatūra. Ja tā uzlec līdz 38 grādiem un tev nav smagu hronisku slimību, ļauj organismam cīnīties! 24 – 48 stundu laikā temperatūra kritīsies. Atpūties, paguli, iedzer tēju, noskatieties labu filmu.

Ja temperatūra jau kāpj virs 38, 5 grādiem, sākas sirdsklauves, nepatīkamas sajūtas, tad gan jālūdz padoms ārstam, kā to pazemināt. Sliktāk, ja temperatūra vairākas dienas svārstās ap 37,3 – 37,5 grādiem, tad gan ir varbūtība, ka pievienojusies kāda bakteriāla infekcija un, iespējams, būs nepieciešamas antibiotikas. Taču pie tām drīkst ķerties, tikai konsultējoties ar ārstu, uz savu galvu – nekad! Ja slimības visu laiku ķeras klāt (viena beidzas, bet cita vietā), vispirms ieteicams izvērtēt un mainīt savu dzīvi tā, lai būtu 8 stundas miegam, 8 – darbam un 8 – atpūtai. Ja tas nelīdz, jākonsultējas ar ģimenes ārstu un jāveic skrīninga analīzes.

Ko darīt bīstamajā laikā?

Tagad, kad pie sliekšņa stāv gripa, dažādas saaukstēšanās slimības un citi draņķi, dzert vai tomēr nedzert kādu imunitāti stiprinošu tēju, sīrupu, tableti?

Asociētā profesore uzsver: panacejas nav. Viss joprojām balstās uz četriem lieliem vaļiem: normāls, sabalansēts darba un atpūtas režīms, kvalitatīvs miegs kombinācijā ar psihoemocionālu komfortu, pareizas fiziskās aktivitātes (atbilstīgas katra vecumam un spējām) un normāls, sabalansēts uzturs (nevajadzētu ēst tā sauktos burciņu produktus, pusfabrikātus, bet nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus uzņemt dabīgā veidā – ar svaigiem dārzeņiem, gaļu). Jāatceras: imūnsistēma jutīsies labi, ja arī visas pārējās organisma sistēmas jutīsies labi. Bet visvairāk tā sajūgta tieši ar neiroendokrīno sistēmu. Tāpēc liela nozīme, kā strādā mūsu endokrīnie orgāni: vairogdziedzeris, aizkuņģa dziedzeris, olnīcas, sēklinieki.

”Ēdiet dzērvenes, ķiplokus, medu, neaizmirstiet katru dienu iziet laukā un pastaigāt, panūjot. Ņemiet līdzi savus bērnus, savus vecākus – kopā esot, arī psihoemocionālais komforts tiks nodrošināts. Senāk bija teiciens: veselā miesā vesels gars! Tagad tas traktējams otrādi – veselam garam ir vesela miesa. Manuprāt, cēlonis, kāpēc cilvēki biežāk slimo, ir tas, ka fizioloģiski nespēj piemēroties ātrajam dzīves ritmam.”

Ko vajadzētu atmest?

Pārstrādāšanos, darbaholismu. ”Saprotu, ka cilvēki, apstākļu spiesti, strādā vairākās darbavietās, bet varbūt vismaz nedaudz ir iespējams pamainīt savu ikdienu, mazliet vairāk atpūsties. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka pārsteidzoši bieži slimo jaunas sievietes (20–30 gadu vecas). Viņas studē, strādā divās darbavietās, vēl audzina bērnu. Vienu nakti guļ, divas neguļ. Šāda dzīvesveida iespaidā organisms un arī imūnsistēma pāragri sabrūk. Diemžēl ar katru gadu dzīves temps tā pieaug, ka organisms netiek tam līdzi. Iespējams, tāpēc tagad jauni cilvēki slimo ar kaitēm, kas agrāk bija raksturīgas tikai vecāka gadagājuma cilvēkiem. Ir novēršamie un nenovēršamie riska faktori. Tad vismaz piestrādāsim pie novēršamajiem faktoriem – izkustēsimies, ēdīsim vairāk dārzeņu, mazāk pusfabrikātu, regulāri profilaktiski apmeklēsim ģimenes ārstu, apņemsimies katru dienu vismaz stundu veltīt kārtīgai atpūtai, savai labsajūtai,” iesaka Simona Doniņa.  

http://skaties.lv/sievietei/ludzu-zalites-imunitates-stiprinasanai/

 




      Atpakaļ
Kalendārs
<< Jūlijs 2019 >>
POTCPSSv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031