50939

Kā tikt galā ar bailēm, trauksmi, apjukumu, dusmām, ar bezspēcības izjūtu un …
25.01.2015


Sanita Ciganosvska -  Es zinu, ka mākslas terapija ir lielisks veids kā tikt galā ar bailēm, trauksmi, apjukumu, dusmām, ar bezspēcības un vientulības izjūtu, ar neziņu un neizlēmību, ar pašapsūdzības domām un ar pilnīgu tukšumu un milzīgām bailēm no nāves ...
 

  • Mākslas terapija, pēc definīcijas, ir veselības aprūpes joma, kurā tiek izmantota māksla un radošais process terapeitiskā kontekstā, lai uzlabotu un veicinātu cilvēka garīgo, emocionālo un fizisko labklājību.
  • Mākslas terapijā cilvēks tiek aicināts savas domas, jūtas un vajadzības uzzīmēt, uzgleznot, izveidot no māla vai plastilīna, salikt kā kolāžu no attēliem vai atrast citu sev piemērotu māklsinieciskās izpausmes veidu.
  • Mākslas terapijas sesijā mākslas terapeits iesaka konkrētu mākslas terapijas uzdevumu/metodi vai aicina cilvēku brīvi un spontāni radīt mākslas darbu. Ja iespējams, pēc radošā procesa notiek saruna, lai kopīgi izprastu radīto mākslas darbu un rastu atbildes uz aktuālajiem jautājumiem.
  • Mākslas terapija dod iespēju radoši izpausties drošā un atbalstošā vidē, profesionāla mākslas terapeita vadībā, kas ir ļoti svarīgi strādājot ar cilvēkiem ar smagu un sarežģītu pieredzi, mazinot stresu un palīdzot izveidot attieksmi pret savu stāvokli, izprotot slimības izraisītās emocijas.



Pirms vairākiem gadiem biju nonākusi situācijā, kad man ļoti tuvam cilvēkam tika uzstādīta diagnoze „vēzis”. Biju satraukta un nobijusies, taču nekad neko nejautāju, jo nezināju kā pajautāt. Vēlējos palīdzēt, bet nezināju kā to izdarīt. Jā, es daudz lasīju, meklēju informāciju, domāju un pārdomāju, taču kā patiesībā jūtas šis cilvēks tā īsti nesapratu, jo baidījos par to jautāt, runāt.

Arī pārējo ģimenes locekļu starpā šis fakts netika apspriests. Mēs katrs ārēji turpinājām savu dzīvi, it kā nekas nebūtu noticis... Protams, mēs centāmies katrs savā veidā palīdzēt, gan ārstēšanās procesā slimnīcā, gan mājās, rūpējoties par komfortu un fizisku mūsu mīļā labsajūtu, taču, kas darījās sirsniņā un prātā gan viņam, gan mums visiem pārējiem?

Vēlāk, studējot RSU Mākslas terapeitos, sava maģistra darba pētījumam izvēlējos tēmu, kas saistīta ar vēža pacientu emociju, jūtu un vajadzību izpēti, jo sapratu, ka man personīgi šie jautājumi vēl joprojām nav atrisināti un ir emocionāli satraucoši un sāpīgi.

Sava maģistra darba pētījuma procesā darbojos Latvijas Onkoloģijas centrā un onkoloģisko pacientu atbalsta biedrībā „Dzīvības koks”.

Latvijas Onkoloģijas centrā bija iespēja tikties un runāt ar sievietēm, kurām tika ārstēts krūts vēzis īsi pēc diagnozes uzstādīšanas, kā arī ar tām sievietēm, kuras izgāja ķīmijterapijas kursu. Ar katru no pētījuma dalībniecēm tikos individuāli divas reizes ar 3 nedēļu intervālu. Mēs runājām par viņu jūtām un emocijām, kas saistītas ar diagnozi, ar ārstēšanos, par attiecībām ar tuviniekiem, draugiem, kolēģiem. Mūsu sarunas laikā šīs sievietes aicināju arī zīmēt, kam, neskatoties uz ļoti slikto pašsajūt, kas saistīta ar ķīmijterapijas blaknēm (nogurums, slikta dūša, u.c.) un diezgan ierobežotu kustēšanās iepēju vairāku stundu garumā (medikamenti tiek ievadīti ar sistēmas palīdzību), lielākā daļa labprāt arī piekrita.

Kāpēc viņas piekrita ar mani sarunāties un pat zīmēt?

Vispirms tā bija iespēja dalīties savos pārdzīvojumos, savās bailēs, bažās, ilgās un gaidās, jo lielākā daļa no viņām, līdzīgi kā es, kad biju sastapusies ar vēža diagnozi savā ģimenē, baidījās ar kādu runāt, jautāt, lūgt emocionālu atbalstu un psiholoģisku palīdzību. Bet zīmējot ir daudz vienkāršāk paust savu attieksmi, runājot caur radītajiem tēliem, izprast savas jūtas, emocijas, vajadzības. Es nemācēju izskaidrot no medicīnas viedokļa kas un kāpēc dotajā brīdī notiek, jo neesmu ārsts, taču pratu uzklausīt, ieraudzīt un sadzirdēt, sniegt emocionālu atbalstu un uzmundrinājumu, kas dotajā brīdī bija ļoti nepieciešams. Jutu gandarījumu, ka varu būt klāt kādam tik smagajā brīdī, iespējams, mazinot savu vainas izjūtu, ka nebiju klāt, kad krīze bija pašas ģimenē...


Balstoties uz teoriju un savu pieredzi, šobrīd varu apgalvot, ka darbošanās ar mākslu (zīmējot, gleznojot, veidojot, utt.) profesionāla māklas terapeita vadībā pozitīvi ietekmē psiholoģisko labklājību cilvēkiem ar smagām saslimšanām, kas ietver spriedzes, trauksmes, depresijas un citu simptomu mazināšanos. Savukārt, mākslas terapija grupā piedāvā iespēju satikt cilvēkus ar līdzīgām grūtībām, dalīties savā pieredzē mazinot izolācijas sajūtu, uzlabojot noskaņojumu un dzīves kvalitāti, atklājot iekšējos resursus un stiprinot pašapziņu.

Paldies Kolarda fondam un tā valdes priekšsēdētājai Inārai Pomerei par uzaicinājumu piedalīties viņu īstenotajā projektā – pētījumā par atbalsta sistēmas izveidi onkoloģiskajiem pacientiem Salaspils novadā un atbalsta pasākumu īstenošanu, kuru ietvaros esmu aicināta vadīt mākslas terapiju onkoloģisko pacientu atbalsta grupā. Šī ir vēl viena iespēja iepazīstināt vienu cilvēku grupu ar mākslas terapiju un tās metodēm un iespējām, kā arī dalīties pieredzē un zināšanās, sniegt atbalstu un rast iespēju šiem cilvēkiem satikties un dalīties savos pārdzīvojumos un pieredzē, apmainīties ar informāciju un zināšanām, kas ir ļoti nozīmīgi viņu emocionālai un fiziskai labklājībai.

Sanita Ciganovska
Mg.sc.sal., mākslas terapeite
2014. gada decembrī




      Atpakaļ
Kalendārs
<< Jūlijs 2019 >>
POTCPSSv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031