87346

Vēl viens pārbaudījums – hormonterapija
Apskatīt komentārus (0)


08.08.2018


Kad man jautā, kā tu pārcieti to visu, es parasti stāstu pašizdomātu salīdzinājumu ar rozes krūmu. Iedomājieties, ka reizi trijās nedēļās jūsu rozei uz saknēm uzlej ēdamakaroti benzīna . Roze ir pārsteigta. Tās sakņu sistēma pamirst. Kādu laiku zeme ap saknēm vēl nav tik sagandēta un roze turpina zaļot. Bet ik pēc trim nedēļām, atkal un atkal, un atkal rozei uz saknēm tiek uzlieta kārtējā ēdamkarote benzīna. Un tā  astoņas reizes pēc kārtas. Vispirms nobirst lapas, nokrīt neizplaukušie pumpuri, nobirst ziedi, šķiet, krūms ir iznīcināts. Taču benzīns ar laiku izgaro, to aizskalo lietus ūdens, jūs nomaināt  zemi, un kādā dienā uz sava rozes krūma ieraugāt svaigu dzinumu. Paiet vēl laiks, un roze pamazām atgūstas. Jūs turpināt laistīt un lolot savu rozi, uzberiet jaunu zemi …. 

 

Kā jau teicu, salīdzinājums ir izdomāts un dārznieki varbūt iebildīs, bet cilvēka ķermenis ir unikāls kā nupat izdomātais stāsts par rozi. Kad terapijas  beidzas  – organisms pamazām atgūstas un sāk atveseļoties. 

 

Man gan ir vēl viens pārbaudījums – hormonterapija.

Par vienu no vecākajiem un pārbaudītākajiem hormonpreperātiem – Tomoxifenu , kas bija jālieto man, biju dzirdējusi šausmu lietas. Ka tam ir tādas blaknes, ka diez vai to dēļ izdosies izdzīvot. “Ja arī izdzīvosi, tad veselību kārtīgi sabojāsi,” man teica.  Līdz ar to organisms pretojās un es nevarēju uzsākt kursu. 

 

Izšķirties par labu Tomoxifenam mani pārliecināja dr. Eva Vecvagare, atzīdama, ka blaknes ir, taču Tomoxifens ir pārbaudīts gadu desmitiem un ir efektīvs. Arī  jaunākās paaudzes hormonpreperātiem ir blakusparādības. Ne mazāk patīkamas. – Es tiešām nezinu neko labāku par Tomoksifenu! – ir  dakteres vārdi, kad es vēl mīņājos un šaubos “dzert vai nedzet”. Tāpēc dziļi sirdī esmu pateicīga Evai Vecvagare, ka viņa runāja ar mani un izskaidroja. 

 

Ak, jā! Varbūt visi ārsti to nepasaka, bet, ja tev padusē ir izoperēti limfmezgli, tu nedrīksti ar operēto roku celt un nest smagumu, kas lielāks par 2 kilogrammiem, pretējā gadījumā izprovocēsi limfostāzi. Tava roka pieņemsies resnumā divas, trīs un vairāk reizes. Neatgriezeniski. Man tagad vadošā roka ir kreisā.

 

Vēl mazliet par Tomoksifenu. Kad stipri  vēlāk beidzot tomēr izlasīju anotāciju par iespējamajām blakusparādībām, tās pārspēja visu iepriekš uzzināto. Skarbi. Taču uz sevi  varu attiecināt tikai daļu no tur uzskaitītā. Tāpēc šodien saku, neatsakieties no Tomoksifēna, ja jums tas jālieto. Dažkārt tā iespējamais ļaunums ir pārspīlēts. Bet kā jau esmu rakstījusi iepriekš, viss ir ļoti individuāli.

 

Protams, Tomoxifens ir nepatīkams. Bet viņam ir svarīgs uzdevums. Viņam ir jābūt par atslēdziņu slēdzenē, kas aizslēdz vēža šūnu dalīšanās mehānismu, ja tā var izteikties.

 

Tomoxifena viena no daudzajām blakusparādībām ir skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi,  kas izpaužas kā locītavu stīvums, artrīts, osteoporoze, kaulu sāpes.  Vislielākās bailes man  izsauc osteoporoze. Ko darīt lietas labā? Mani  jau iepriekš bija brīdinājuši, ka vajag lietot kalciju. Taču ar to ir par maz.

 

Turpinājums rīt




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Kalendārs
<< Septembris 2019 >>
POTCPSSv
1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30