87171

Nebaidies! Tu to vari!
Apskatīt komentārus (0)


26.07.2018


– Man ir vēzis!, es izšāvu uzreiz pēc Sveiks!, kad mēs ar Arturu Šulcsu bijām apsēdušies kafejnīcā Baznīcas ielā. Viņš bija zibenīgi atsaucies manam zvanam. Mūs iepriekš saistīja profesionāla sadarbība.  Viņš, it kā būtu tam sagatavojies, uzreiz  izvilka no savas mugursomas oranžu papīra lapu: – Raksti! Vienošanās ar dzīvi. Un nodiktēja man pagaru tekstu, kas beidzās ar vādriem: ... es esmu kontaktā ar realitāti un izvēlos profesionālu un zinošu ārstu palīdzību. Es izvēlos dzīvot! Paraksts

Es nezinu, kā es ar to būtu tikusi galā bez psihologa palīdzības.  Man bija skaidrs, ka es drīz miršu. Ja ne tūlīt, tad drīz. Galvā šaudījās neskaitāmu domu spiets, kas jaucās ar bailēm, izmisumu, bezpalīdzību, bezdibenī krišanas sajūtu un šausmīgu žēlumu, ka neko nevar pagriezt atpakaļ.

Pateicoties šim īsajam, bet intensīvajam  – trīs reiz nedēļā divu nedēļu garumā – krīzes terapijas kursam kopā ar pārmaiņu treneri, es samērā nosvērta aizbraucu uz operāciju un man kādu laiku pietika iekšējo resursu, uzsākot smago terapijas kursu pēc tam. To nedēļu laikā iemācījos kaut ko no savas slimības pieņemšanas un spēju bez īpašām emocijām reaģēt, piemēram, uz tādām un līdzīgām replikām: Vēzis!!! Tā jau tava karma, būsi kaut ko nelabu sastrādājusi iepriekšējā dzīvē

Kad vēlāk ķīmijterapijas un staru terapijas laikā man brīžiem nolaidās rokas un es grimu pesimismā un sava nespēka sajūtā, vienmēr atcerējos Artura Šulca vārdus, kad  viņš man lūdza novilkt kurpes un basām kājām uzkāpt uz smalki sadauzītu stiklu kaudzes viņa kabinetā. Viņš iedrošinot teica: – Nebaidies, Tu to vari! Nekas traks nenotiks

Es apzinājos, ka mazākais varu sagriezt vai sadurt pēdas (bet kas gan tas ir salīdzinājumā ar diagnozi vēzis). Taču nekas tamlīdzīgs man par lielu brīnumu nenotika. Es uzkāpu uz stiklu kaudzes un mierīgi nostājos ar visu svaru... 
 
– Ja tu varēji šo, tu VARI visu! Tie ir Artura vārdi, kas uz mani atstāja fundamentālu iespaidu.

Vai es varu VISU? Zemapziņā kāda maza balstiņa čukst, ka kāda daļa tomēr nav no manis atkarīga. Bet mana pieaugošā iekšējā pārliecība teica: ja man šajā dzīvē vēl kaut kas ir paredzēts, es izdzīvošu. Es dzīvošu tik ilgi, kamēr dzīvošu.



Turpinājums rīt 




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Kalendārs
<< Septembris 2019 >>
POTCPSSv
1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30