87195

Dzīvības koks
Apskatīt komentārus (0)


28.07.2018


Ar Gunitu Berķi mums ir sena savstarpējās sadarbības un draudzības vēsture.  Tāpēc zināju par viņas neiespējamo misiju Latvijā – jau tālajā 2009.gadā sākt organizēt pirmās psihosociālās rehabilitācijas nometnes onkoloģiskajiem pacientiem. Un es pieteicos.


Tieši vienu mēnesi pēc operācijas un piecas dienas pēc pirmās ķīmijterapijas, kā izkāpusi no veļasmašīnas centrifūgas, sēžu iepazīšanās aplī Dzīvības koka otrajā psihosociālās rehabilitācijas nometnē “Spēka avots” viesu namā ar jautru nosaukumu “Copes”.
Pavisam kopā esam 20 dažāda vecuma sievietes. Man ir neliels satraukums, jo kaut kas būs jāsaka par sevi. Tā kā sēžu apļa beigu galā, mēģinu koncentrēties un klausos. Kā no citas pasaules līdz manīm atnāk vārdi: - Ar mani tas notika pirms trīs gadiem. Sākumā šoks, ko darīt, kas būs! – Es ar vēzi sastapos pirms 2 gadiem, man ir 3.stadija. – Man vēzis atgriezās pirms četriem gadiem, bet pirmo reizi saslimu pirms 20. – Es dzīvoju jau 15 gadus!


Nespēju noticēt! 15 gadus! Tātad tas ir iespējams!!! Mana sirds dejo prieka deju un dvēsele burtiski gavilē.


Pavisam kopā mēs pavadām 5 dienas un naktis. Prom no trokšņainās pasaules, prom no pienākumiem un ikdienas rutīnas. Skaistā vietā pie ezera ar saullēktiem un rīta rasu labības laukos un pļavās. Katru dienu notiek ārsta - onkologa, uztura speciālista, fitoterapeita lekcijas, grupu terapijas nodarbības mākslas, mālu un deju terapijā, mēs nūjojam, meditējam un pilniem malkiem ņemam pretī to, ko šī programma sniedz.


Ko nometne deva man? Draudzību, kas turpinās joprojām. Fantastisku pleca sajūtu – es neesmu viena! Man blakus ir sievietes, kas arī ir saskārušās ar vēzi. Un viņas ir dzīvas, dzīvespriecīgas, jā, reizēm arī skumjas un nogurušas, bet vienmēr atbalstošas un bez vārdiem saprotošas. Gatavas palīdzēt, jo tajā nometnē biju kā ola ar mīksto čaulu (tikai mēnesi pēc šoka). Viņām visām bija ko man ieteikt par gaidāmajām terapijām (ķīmija, stari, Tomoksifens)  un to blakusparādībām, jo viņas tam visam jau bija izgājušas cauri.


Un visbeidzot  – Dzīvības koka “Spēka avots” man iedeva tādu kā programmu – kā dzīvot un ko ar sevi darīt tālāk. Taču tas viss būs pēc tam, jo mans piedzīvojums ar vēzi ir tikko sācies.

Turpinājums pirmdien 




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Kalendārs
<< Oktobris 2019 >>
POTCPSSv
123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031